Servisu Atendimentu Sosiál Diresaun Distritál

Diresaun Distritál ne’ebé uluk hanaran Sentru Rejionál, estabelese ho nia papél atu halo atendimentu sosiál iha distritus hanesan ain no liman Ministériu Solidariedade Sosiál nian iha baze. Refere ba polítika ne’ebé MSS iha, Diresaun Distritál implementa ona programa nasionál hanesan asuntus veteranus, ferik-katus no inválidus, bolsa da mãe, apoiu família dezastres, protesaun labarik, apoiu asisténsia umanitáriu ba grupu vulneravel, koléjus no orfanatus no mós apoiu karru funeráriu ba família matebian. Diresaun ne’e rasik halo atendimentu kobre distritu rua mak hanesan Maliana no Kovalima.

Atu haree besik liu implementasaun programa MSS iha Diresaun refere, Média MSS rekolla dadus no informasaun hanesan meius atu públiku bele hatene rezultadu servisu ne’ebé Diresaun Distritál halo, hahú iha loron 12 fulan Marsu tinan 2013 liubá.

Relasiona ho implementasaun programa MSS iha Distritu Bobonaro, Responsável servisu Administrasaun Sentru Rejionál Maliana, Miguel Alcino hato’o katak, hosi servisu hotu ne’ebé kada diresaun nasionál hala’o iha sentru rejionál ho volume servisu ne’ebé aas liu mak iha seksaun tolu hanesan Veteranus, Assisténsia Sosiál no Reinsersaun Sosiál.

Tuir dadus ne’ebé iha, dehan Miguel, Veteranus iha Distritu Bobonaro hamutuk ema na’in 5.050, ne’ebé mak aprovadu ona. Hosi totál hirak ne’e kompostu hosi grau 15-19, iha ema nain 9, grau 8-14 hamutuk ema 118, 4-7 hamutuk 998, no hosi 0-3 ema hamutuk 2.336, seidauk aprovadu, no Mártires hamutuk ema na’in 989.

Entertantu idozus no inválidus ho totál ema hamutuk 9.732, hosi númeru ida ne’e idozus iha 9.320 no inválidus 362, dadus ne’ebé mak regista loloos iha 9.579 maibé idozus na’in 128 mak mate ona no benefisiárius inválidus hamutuk na’in 6 mak mate. Tanba ne’e totál benefiárius ne’ebé aktivu hamutuk ema na’in 9.732.

Iha parte Dezastres Naturais, tuir dadus ne’ebé Diresaun Distritál Bobonaro iha, vítima dezastres hamutuk iha xefe família 302, no hosi Distritu Covalima família vítima dezastres iha 91, xefe família.

Atendimetu seluk, tuir Miguel, iha Diresaun Nasionál Reinsersaun Sosiál (DNRS) no Diresaun Nasionál Assistencia Sosiál (DNAS). Servisu iha diresaun rua ne’e, sempre la’o hamutuk hodi hala’o survei no mós halo verifikasaun ba dadus ne’ebé tama. Nune’e, dadus ne’ebé mak iha hosi Diresaun rua ne’e mak orfanatu hamutuk 583, ne’ebé identifíkadu hanesan Uma Mahon Corazementu Maliana, iha estudantes hamutuk 120 (halibur labarik estudantes sira hosi Sub-Distritu Lolotoe), Kolejiu Madre SPSS Maliana iha labarik 50, Koléjiu Santo Antonio Balibo iha 50, Koléjiu Hauba iha na’in 12, no Koléjiu Infantile de Sagres Maliana iha 368. Identifika mós feto faluk hamutuk iha 187, ho oan kiak iha 17, alejadus hamutuk 25 no labarik 229 hela iha Koléjius. Iha Uma Mahon Corazementu Maliana rasik akumula ona labarik hamutuk ema na’in 144.

Koléjius no orfanatus ne’ebé iha Distritu Covalima, identifika hanesan, Pe. Adianto ninian ne’ebé konsege halibur labarik hamutuk 25, Koléjiu Cannosa Suai 54, Centru Esperança Uma Mahon 40, faluk no sira ne’ebe hasoru violénsia hamutuk ema 199.

Ho apoiu ne’ebé durante ne’e MSS liu hosi Diresaun Distritál fó, tuir Marta dos Reis nu’udar orfanatu hosi Uma Mahon Corazementu Maliana hateten, nia parte senti kontente tebes tanba bele hetan ajuda hosi MSS kada fulan tolu ho fos saka 100, ne’ebé ema nain rua hetan saka ida.

Atendimentu ne’ebé urante ne’e halo, tuir Sekretáriu Administrasaun Distritu Bobonaro, Julio Carvalho Caerro hato’o katak, Administrasaun Distritu Bobonaro durante ne’e iha koordenasaun ne’ebé di’ak tebes ho Centro Rejionál MSS nian, ne’ebé hala’o servisu atendimentu sosiais iha Distritu bobonaro. Funsionarius MSS Maliana sempre koordena ho parte lider lokál hodi hala’o atendimentu ba vítima dezastres no mós problemas hirak seluk.

“Atu hala’o atendimentu ba kazu ruma ne’ebé akontese, parte MSS la la’o mesak, ami sempre la’o hamutuk tanba sira hatene katak nu’udar lider lokál mak iha liu kuñesimentu ba populasaun sira,” dehan Julio.

Relasiona ho ajudus ne’ebé MSS fó, João Doroteia funsionáriu MSS Diresaun Nasional Assistencia Sosiál (DNAS) informa katak, wainhira atu aloka ajudus ba koléjius sira, parte diresaun nian sei foti uluk dadus hafoin verifika hodi haree, katak orfanatu ne’ebé priénse kritériu mak bele hetan apoiu, nune’e mós ba feto vulnerável, defísientes, inklui oan kiak sira ne’ebé hela iha liur fó mós apoiu, bazeia ba proposta ne’ebé mai hosi xefe suku sira.

João haktuir tan, maske atendimentu durante ne’e la’o ho di’ak, maibé Diresaun Distritál Bobonaro sei hasoru dezafius balun, hanesan menus komputadór no transporte.

This post is also available in: Tetum